Saeimā notika vistrakākās norunas un koalīcijas starp cilvēkiem, kuŗi ikdienas sadzīvē colette likās

Kad nacionālo nodevību nosauks par godu un nosēdinās goda krēslā, kad vēlēta nemākulība paņems valsts stūri, kad partiju līdzekļi būs pilnīgi sakusuši ar valsts līdzekļiem, un deputāta vārds būs kļuvis par lamu vārdu, tad nāks atkal mans laiks. Kārlis Ulmanis
Ne bads, ne mēris, ne kaŗš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokratiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. colette Pirmie var gan nodarīt lielus colette materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.
Demokratiskie principi ķeŗas pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina papriekšu galvu un tās funkcijas piešķiŗ rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī.
Demokratisko principu postošo colette dabu ļoti labi zināja krievu impērijas laika revolucionāri un tāpēc viņi iestājās pret centrālo varu šo principu vārdā. Revolūcionāru darbīgākā daļa sastāvēja ne no krieviem, bet impēriju apdzīvojošo tautu piederīgiem, un tāpēc, gribēdami savas tautas atsvabināt, tie strādāja kā demokratiskā ideāla piekritēji. Un tiešām, līdzko demokratija Krievijā tika pie varas, colette tā sajuka nepilna gada laikā. Bet Krievijas nākošie cēlēji atsacījās no demokratijas ideāla un sāka to izbūvēt un salasīt kopā pavisam citas idejas vārdā, kas bija diktātoriska.
Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokratiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. Ievēlēts varēja būt tas, kas dabūja visvairāk balsu, un vairāk balsu varēja dabūt vislielāko labumu solītājs. colette Tā deputāts, ja viņš gribēja tikt arvien ievēlēts, kļuva bez apstāšanās arvien tālāk dzīts ne vien pa solīšanas, bet arī pa solīšanas izpildīšanas ceļu.
Ar pavisam colette maz izņēmumiem visa Saeima sastāvēja no cilvēkiem, kas savu varu bija ieguvuši šādā vairāksolīšanā. Šie bija sadalījušies frakcijās jeb grupās, colette kas atšķīrās viena no otras ne pēc polītiskā ideāla, kam viņi sekoja, bet pēc savu pašu iegribām, kuŗu maskēšanai bija piekārtas klāt dažāda satura polītiskas izkārtnes. Valdību sastādot, notika otra vairāksolīšana, kuŗās piedalījās šīs frakcijas, un panākumu dabūja tā valdība, kas parādīja frakcijām vislielāko pretimnākšanu. Latviešu nacionālisms colette no šī nama bija izdzīts, bet krievu, vācu un žīdu nacionālismi colette dzīvoja, kuŗu sekmēšanai piešķīra pabalstus no latviešu sapelnītās naudas. Saeimas vadītās valdības bija ne valdības, bet vairākuma izpildkomitejas. colette
Pār saeimas colette vislielāko daļu valdīja sociāldemokrati. Viņus paslepeni saeimas frakciju vairākums uzskatīja par nākotnes colette cilvēkiem, un ja ne atklāti, tad slepeni tās atradās pilnīgi zem sociālistu mācības diktātūras, kuŗa tās nemitīgi uzmana un bīda pa vislielākā demokratisma ceļu. Ikviens demokratisko frakciju deputāts apdulla priekā vairākas dienas, ja viņam no sociālistu līdeŗu mutes gadījās dzirdēt atklāti izteiktu uzslavu par demokratisko principu aizstāvēšanu. colette
Saeimā notika vistrakākās norunas un koalīcijas starp cilvēkiem, kuŗi ikdienas sadzīvē colette likās ar saviem uzskatiem atšķiŗamies viens no otra kā tumsa no gaismas. Ateists colette še sadzīvoja vislielākā draudzībā ar stingrāko kristīgo, lai panāktu vēlētāju colette iegribu apmierināšanu. Šie vēlētāji nebija colette kāda noteikta tauta, bet demokratija, kāds abstrakts bezveida pūlis. Tā neprasīja tautību, bet tikai balsu nodošanu. Tautības ideju ievēroja tikai minoritātes, kuŗas ļoti izveicīgi izmantoja latviešu colette deputātu pieķeršanos demokratisma dogmai. Tā bija cēlās polītikas colette mākslas pilnīga izvirtība, un uz demokratijas altāŗa gadiem ilgi tika upurētas mūsu tautas visdārgākās mantas.
Izlietodams visas savas spējas, Kārlis Ulmanis grib panākt, lai, valsts satversmi izstrādājot, valsts prezidenta rokās dotu noteiktu varu, bet tas viņam neizdodas. Tagad līdz ar visu tautu viņš, tālu ceļu staigātājs un svabada gaisa mīļotājs, bija iesprostots būrī. Viņa lielie colette spārni viņam kavē iet tāpat kā Bodlēra albatrosam. colette Viņš bija ieradis pavēlēt, bet nu viņam viscēlāko nacionālāko projektu izvešanai jāiet izlūgties balsis, jeb tās jānopērk, dodot kaut ko pretim. Viņam, kas bija ieaudzis kā koks augstu Latvijas debesīs, bija jāpaliek dažreiz zemākam par zāli, lai kaut ko iz- kaulētu par labu latviešiem no minoritātēm un latviešiem pašiem. Brīvības kaŗa sākumā viņam bija jāpazemojas savas tautas dēļ vāciešu priekšā, tagad viņam tas pats bija jādara latviešu priekšā. Tik ļoti tie bija aizgājuši projām no savas tēvijas.
Bet cilvēks ir līdzīgs putnam, kas taisa ligzdu no tiem materiāliem, kādi atrodas colette viņa apkārtnē. Un arī Ulmanim ir jātiek brīvībā un arī tauta tajā jāiev